Kā vēsta «Elektronisko sakaru» pārstāvji, teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus, turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu. Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, «Elektroniskie sakari» aicina lietotājus pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Kā stāsta «Elektronisko sakaru» radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām Latvijā nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

«Daļa frekvenču joslu ir izmantojamas bez īpašu atļauju saņemšanas, tomēr ir virkne frekvenču, kuru lietojums ir individuāli jāsaskaņo,»

turpina Glūdiņš. «Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzētās radiofrekvences.»

«Ja plānots izmantot citas frekvenču joslas, nepieciešams saskaņojums no atbildīgajām institūcijām – «Civilās aviācijas aģentūras» un «Elektroniskajiem sakariem«. Gan savas, gan citu drošības dēļ ir nepieciešams pārliecināties par iekārtas atbilstību prasībām,» piebilst Glūdiņš.

Lai gan bezpilotu radiovadāmo lidaparātu vadībai un datu pārraidīšanai ir izmantojamas vairākas koplietošanas frekvenču joslas un arī Eiropā oficiāli nopērkamie droni izmanto tieši šīs frekvences, tomēr bieži šī vaļasprieka cienītāji savus dronus vai to radioaprīkojumu iegādājas citviet, īpaši nepievēršot uzmanību tam, kādas frekvences tie izmanto.

Šovasar, kad dronu lidošanai laika apstākļi bija labvēlīgi, «Elektroniskie sakari» gandrīz katrās brīvdienās saņēma ziņojumus par traucējumiem aviācijas frekvencēs, ko radījuši tieši dronu lietotāji. Atklātie neapdomīgie dronu lietotāji sākumā tiek brīdināti par pārkāpumu, taču lielākoties izrādījies, ka cilvēki nemaz nav zinājuši, ka drons izmanto neatļautas frekvences.

Kā norāda «Elektroniskie sakari», pārliecināties, ka drons izmantos tikai atļautās frekvences, nav sarežģīti – ja radiovadāmo bezpilota lidaparātu radioiekārtām ir CE marķējums, tas dod pārliecību, ka tiek izmantotas šim nolūkam atvēlētās frekvences. Ja minētā marķējuma nav, tad tādas iekārtas lietot nedrīkst.

«Īpašu uzmanību frekvenču izmantošanas jautājumiem būtu jāpievērš tiem, kas bezpilota lidaparātus konstruē un būvē paši, jo arī šajā gadījumā prasības radio iekārtām ir tādas pašas, tikai tās pareizi jāizvēlas drona konstruktoram,» norāda Glūdiņš. «Cilvēks ar pietiekamām tehniskām zināšanām, kas spēj uzbūvēt dronu, spēs arī novērtēt, kādu aparatūru atļauts lietot.»

Droni, kas aviācijā pazīstami ar nosaukumu RPAS (Remotely Piloted Aircraft Systems), vēl pirms pāris gadiem īsti nebija pazīstami, bet pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Tāpēc visā pasaulē tiek domāts par atbilstošiem noteikumiem, lai šīs ierīces neapdraudētu ne aviācijas, ne cilvēku drošību.

Eiropas Savienība vienoto tiesisko regulējumu plāno pieņemt līdz nākamā gada beigām, un tūlīt pēc tam arī plānots izstrādāt saistošos noteikumus Latvijā.

Pagaidām uz droniem attiecas tikai tie normatīvi, kas tapuši laikā, kad tika izmantoti vadāmie lidmodeļi, taču arī tos dronu īpašnieki ne vienmēr ņem vērā, īpaši tos, kas attiecas uz radio frekvenču izmantošanu un lidojuma saskaņošanu ar Civilās aviācijas administrāciju.

Lai skaidrāk definētu, kur un kā atļauts izmantot jaunās «rotaļlietas», top gan izmaiņas likumā par aviāciju, gan Ministru kabineta noteikumos, kuri skaidri pateiks, kur drīkst un kur nedrīkst lidot ar droniem, noteiks, ka augstums nedrīkst pārsniegt 100 metrus no zemes un drons nedrīkst atrasties 500 metru attālumā no infrastruktūras objektiem.

Tāpat noteikumos paredzēts, ka pilotēt šos aparātus drīkstēs tikai no 18 gadu vecuma vai arī pilngadīgas personas klātbūtnē.